Ķekavas novada pašvaldības Tūrisma Koordinācijas centra darba laiks valsts svētku dienās, Latvijas Republikas proklamēšanas 101. gadadienu atzīmējot, -
Sestdien, 16. novembrī – no plkst. 10 līdz plkst. 18,
Svētdien, 17. novembrī – no plkst. 10 līdz plkst. 16,
Pirmdien, 18. novembrī – SLĒGTS.
Foto: pixabay.com
Pirmās pieturas – strūklakas pie Baložu pilsētas pārvaldes, Titurgas ezers un piemineklis bojā gājušajiem motociklistiem “Via Continua”. Īsi, kodolīgi, toties interesanti par tiem, tāpat kā arī par visiem nākamajiem objektiem informē mūsu gide Līga Petrāne. Pēc tam dodamies cauri dzeltenu kļavlapu piebirušajam Baložu mežam, pāri Rīgas-Bauskas šosejai un apstājamies Depkina muižā Rāmavā. Te nu var pārpārēm apbrīnot un apjūsmot zelta rudeni gleznainajā muižas parkā, it īpaši krāsaino lapu spēles dīķa ūdenī.
Un tad – vizīte pie Agates zirgiem, kur stallī viens otrs bērītis pat tīri greizsirdīgi cenšas pievērst sev sanākušo viesu uzmanību. Palēnām pamazām arī lietus sāk norimt un pamalē atspīd gaišākas debesis. Pie Agates zirgiem mums ir garāka viesošanās. Arī iespēja ne tikai pavērot, kā uz rāma pelēča voltižē maza meitene, kas šajā mākslā īpaši trenējusies, bet arī pamēģināt to darīt pašiem. Vairāki drosminieki, to vidū pāris bērni, šo iespēju labprāt izmanto, un skat, gluži labi sanāk arī!
Pēc tam šķērsojam Olektes upīti un ceļš ved uz Katlakalna evaņģēliski luterisko baznīcu. Ar šo unikālo dievnamu, tāpat kā ar tā brīnišķīgo dārzu ekskursijas vadītāja Igora Martinelli vadībā vairāki no mums iepazinās pirmoreiz un bija patīkami pārsteigti, ka Ķekavas novadā ir tik brīnišķīgs sakrālais un tūrisma objekts.
Nu dodamies pusdienās uz viesu nama “Svelmes” kafejnīcu. Pēc iestiprināšanās braucam vispirms cauri mežam līdz Ostvalda kanālam. Tiktāl vēl nekas, bet tālāk gar kanālu, jāatzīstas, ceļš bija visgrūtākais. Jo ilgstošais lietus daudzviet bija atstājis diezgan pamatīgas peļķes. Vietām nācās pat kāpt nost no riteņa un lauzties cauri dubļiem, stumjot riteni pie rokas. Taču cits citu uzmundrinājām, ik pa brīdim mazliet atvilkām elpu un klausījāmies gides Līgas komentārus, kā arī joprojām priecājāmies par skaistajiem rudens skatiem. Un kārtējoreiz pārliecinājāmies par to, ka nav nepiemērotu laikapstākļu, ir tikai nepiemērots apģērbs. Secinājām, ka šādiem braucieniem vislabākie apavi tomēr ir gumijas zābaki. Paldies visiem, kas piedalījās, un gaidīsim jūs atkal nākamajā tūrisma sezonā uz Ķekavas Tūrisma koordinācijas centra rīkotajiem laivu un velobraucieniem! Tiekamies!
Aizvadītajā sestdienā Ķekavas Tūrisma koordinācijas centrs rīkoja pārgājienu “Purva velo Pēda 2019”. Esam devušies gan velofotoorientēšanās maratonos un veloekspedīcijās, gan braukuši ar laivu, bet ar velosipēdu uz purvu – tāds pasākums notika pirmoreiz. Pieteicās gana daudz interesentu – ap pussimt, to vidū – dažāda vecuma pārstāvji. Visvecākajam dalībniekam bija 68, bet visjaunākajam – tikai gadiņš. Braucēju vidū – vairāki bērni. Protams, vismazākie braucienā devās, sēdēdami bērnu sēdeklītī uz mammas vai tēta velosipēda.
Pirms tam rīkojām fotokonkursu par šo tematiku, un arī paši uzzinājām daudzus nedzirdētus purvu nosaukumus. Vai zinājāt, ka Latvijā ir, piemēram, Kodaja, Aizdumbles, Čirkūnu, Drabiņu, Vīķu un Siksala purvs? Mēs – nē!
Un tagad – pie lietas! Rīta stunda ar zeltu mutē un laika prognozētāji sola saulainu un siltu dienu, tāpēc ūdensnecaurlaidīgas bikses un jakas droši var atstāt mājās. Gumijas zābaki gan var noderēt – purvs paliek purvs. Tad nu spara pilni sēžamies uz riteņiem un dodamies Plakanciema virzienā. TKC vadītājs Jānis Bērziņš uzņem diezgan ašu tempu, un tiem, kas regulāri brauc garas distances, tas nesagādā grūtības. Turpretim t. s. svētdienas braucējiem nācās krietni pasvīst. It īpaši tāpēc, ka lielākā daļa ceļa bija ar grants segumu, un ar velosipēdu ripināties pa akmeņiem, sevišķi tādiem prāvākiem, nav viegli. Tiem, kam šie apstākļi tomēr izrādījās par grūtu, bija paredzēts busiņš grupas aizmugurē, ko prasmīgi vadīja šī purva pārgājiena galvenā rīkotāja Elīna Diskača.
Tomēr, par spīti visam, Smerdūklis sasniegts. Klāt arī komanda no “Dabas zirgiem” – Līga Broduža un pārējie, jo šajā bioloģiskajā saimniecībā mums paredzēta lekcija par ekotūrismu un zupas ēšana. Klāt arī mūsu gide Ilze Ozola kopā Normundu Stivriņu no Ezeru un Purvu izpētes centra jeb EPICentra. Divi izcili purva izpētes speciālisti, abi zinātņu doktori – Ilzei grāds ģeoloģijā, Normundam – zemes zinātnēs. Tad nu aujam kājās gumijas zābakus un brienam iekšā.
Jāatzīstas, no purva man vienmēr bijis bail. Nepiederu pie tiem, kas rudenī allaž ar spainīti padusē nesas dzērvenēs. Vai nu sapņos, vai uz ekrāna redzētie melnie akači (kuros, ak vai, uz mūžu iestiga jaukā Vizmiņa no TV seriāla ”Saplēstā krūze”!) allaž uzdzen drebuli. Protams, arī purvs var būt gan izbrienams, gan neizbrienams. Tomēr vienlaikus purvs kā vieta arī šķiet noslēpumaini interesants un aizraujošs. Kā nu ne – dīvaini smaržo vaivariņi, tepat pa ceļam apskatāma apaļlapu rasene – kukaiņēdājs lakstaugs, īsta mušķērāja. Un tepat aicinoši spīd ne vien dzērvenes, brūklenes, mellenes un zilenes, bet arī melnā vistene, ko nekādā gadījumā nedrīkst sajaukt ar indīgo četrlapu čūskogu vai vilkogu! Un kur nu vēl vairāki labi pazīstami augi: virsis, lācene, kosa, staipeknis, purva cūkause, sūnas...
Ilze stāsta par to, kā radies un veidojies purvs, kā purvus iedala jeb klasificē un kāda tam nozīme visā dabas ekosistēmā. Nebija ne jausmas, ka sīkajām līkajām priedītēm, kas te aug, īstenībā ir gandrīz 100 gadu! Purva skarbie apstākļi gluži vienkārši neļauj tām pieņemties ne garumā, ne platumā. Tāpēc tās izskatās pavisam jauniņas. Bet tas ir mīts.
Klausītājiem pulka jautājumu: kāda atšķirība starp purvu un tīreli? Vai purvu vajag nosusināt vai saudzēt? Cik daudz Latvijā vispār ir purvu? Kā veidojas kūdra? Kur un kā to izmanto?...
Savukārt Normundam līdzi ir īpaša ierīce. Pēc tam, kad to iegremdē purvā un izvelk laukā no tā, atklājas, kādi slāņi atrodas purvā un cik dziļi ir katrs no tiem. Jāpiebilst, ka šis instruments ir gana smags un, lai to izmantotu, ar viena vīra spēku gandrīz vai nepietiek. Taču rezultāts ir apbrīnojams: purva sastāvs redzams kā uz delnas.
Jāpiebilst, ka Smerdūklim ir diezgan liela vieta arī Ķekavas novada vēsturē. Joprojām nav skaidrs, kur atradusies senā Zemgales osta. Pie Daugmales pilskalna? Vai arī citviet? Teikas vēsta, ka tur, kur tagad atrodas šis purvs, esot bijusi arī liela pilsēta un tai garām plūdusi upe, kurā peldējuši lieli kuģi. Varbūt Daugavas gultne senos laikos bijusi šajā, Smerdūkļa apkaimē? Un pieminētā ir zemgaļu senā osta? Lai atbildētu uz šiem jautājumiem, vēsturniekiem vēl ļoti daudz ko izzināt un pētīt. Daudz skaidrāks ir tas, ka Pirmā pasaules kara laikā gar fronti no Smerdūkļa līdz Daugavai stiepās nepārtraukti vairāku rindu dzeloņstiepļu žogi – vācieši te bija ierīkojuši savus ierakumus.
Kad esam gana izstaigājušies, paēduši ogas, uzzinājuši daudz ko par purvu, brienam atpakaļ. Viens otrs turpat uz vietas jau izmantojis purva rāvu kosmētiskos nolūkos un izskatās pēc purva velna. Kāpjam atkal zirgos, piedodiet, uz riteņiem, un dodamies uz “Dabas zirgu” mītni. Tur Līga Broduža mums pastāsta par to, kā radusies šī saimniecība, kā paplašinājusies un ko viņi dara ar zirgiem. Pēc tam mūs cienā ar brīnumgardu brīvā dabā uz uguns vārītu zupu.
Beigās vēl dodamies pie pašiem zirgiem. To saimniecībā ir 15, un to vidū – arī poniji un kumeliņi. “Dabas zirgi” ir īpaša vieta. Jo tur lielāku uzmanību pievērš nevis jāšanai ar zirgu, bet gan šī skaistā dzīvnieka psiholoģijas iepazīšanai un māca veidot attiecības ar to. Vai zinājāt, ka zirgu var iemācīt atšķirt krāsas, figūras un pat skaitīt līdz pieci? Protams, tikai ar mīlestību, sirsnību un kaut ko garšīgu, tieši zirgam piemērotu. Mums bija izdevība par to pārliecināties zirgu treneres Irbes ... vadībā.
Un tad – mājupceļš. Dīvaini, bet tas vienmēr šķiet īsāks un vieglāks, nekā turpbraucot. Man, aizmugurē braucot, ir iespēja redzēt, kā atpakaļceļā vienu no visjaunākajiem pārgājiena dalībniekiem pieveic miegs un mazā galviņa ar ķiveri slīgst arvien vairāk uz sāniem... Bet mēs, pārējie, – pieaugušie – minamies dūšīgi, un drīz jau klāt Doles Tautas nams ar TKC.
Bija interesanti! Iespējams, ka nākamgad brauksim atkal. Varbūt tikai uz citu purvu Ķekavas novadā. Vai uz Smerdūkļa otru pusi.
Līdz ar pirmajām rudens salnām 2019. gada tūrisma sezona palēnām griežas uz beigu pusi. Tomēr ne reizi vien pierādījies, ka arī šajā gadalaikā var būt laikapstākļi, kas piemēroti gan laivošanai, gan velobraucieniem. Tāpēc, cerot uz skaistu atvasaru, Ķekavas novada Tūrisma koordinācijas centrs vēl 12. oktobrī iecerējis velotūri “Baloži-Katlakalns”. Un nule esam atgriezušies no jauka laivu brauciena “Daugmales Airis“, ko jau pēc tradīcijas rīkojām kopā ar laivu operatoru “Jeņču laivas”.
Saskaņā ar Vides un meteoroloģijas dienesta ziņām laikapstākļi iepriekšējā nedēļas nogalē bija paredzēti silti un saulaini. Tāpēc sākotnēji bija vērojams īsts laivotgribētāju pieteikšanās bums. Vēlāk prognoze pamainījās, un bažīgākie atteicās. Tomēr beigās no lietus nenobijās 31 dalībnieks, un no Ķīķerīša ceļā devās 17 laivas.
Laivu brauciena dalībnieki pieveica aptuveni 10 kilometrus pa Daugavu gar Nāves salu, Raģupītes ieteku Daugavā, senču svētkalniņu “Jāņu kalns” un Daugmales pilskalnu. Laikapstākļi pamazām palēnām uzlabojās, un viss norisinājās pēc iecerētā scenārija. Piestājām kā Nāves salā, tā senču svētkalniņā “Jāņu kalns” ar Tālivalža Muzikanta veidoto pieminekli “Gara spēkam un brīvībai” un Daugmales pilskalnā. Vērojām šos dabas un tūrisma objektus gan savām acīm, gan centāmies iedomāties, kā te izskatījās pirms daudziem gadiem un pat gadsimtiem, klausoties gides Montas Bergmanes stāstījumu par šīm vietām senatnē. Paviesojāmies smiltsērkšķu saimniecībā “Malderi”.
Kā atzīst Ķekavas Tūrisma koordinācijas centra direktora v. i. Elīna Diskača, kas devās laivu braucienā kopā ar visiem, “Daugmales Airis” kopā ar TKC un “Jenču laivām” aizvadīts godam! Stāsti iz senatnes, pastaiga Nāves salā un I Pasaules kara piemiņas vietu apskate, milzīgs zupas katls, vitamīnu deva no saujas mutē, gardas pankūkas ar dažādām krāsainām zaptēm un smiltsērkšķu ogu dārzs viesmīlīgās Dairas Malderes pavadībā – tas viss mūsu drošsirdīgo airētāju dienu padarīja krāsainu un neaizmirstamu. Paldies visiem, kas nenobijās no lietus! Gaidīsim jūs arī uz velobraucienu “Baloži-Katlakalns” vēl šogad – 12. oktobrī un nākamajā gadā – uz pavasara laivu braucieniem jau 2020. gada aprīlī!
Ķekavas novada Tūrisma koordinācijas centrs 17. augustā rīko velo braucienu
"PURVA VELO PĒDAS 2019".
Tas būs velo brauciens ar nelielu izaicinājumu, jo piekļūšana purvam notiks pa mitru teritoriju, taču, lai piedalītos pasākumā, nav nepieciešama speciāla sagatavotība.
Rudens bieži vien priecē ar jauku atvasaru un burvīgiem krāsainiem dabasskatiem, īpaši raugoties no upes. Tieši uz to ceram arī Ķekavas Tūrisma koordinācijas centra un laivu operatora “Jeņču laivas” rīkotajā laivu braucienā “Daugmales Airis”, kas norisināsies 28. septembrī. Izbaudi dienu laivā, šūpojoties Daugavas viļņos, uzzini daudz ko jaunu par savu novadu un iepazīsti Ķekavas interesantākās vietas! Pulcēšanās notiks plkst. 9.45 pie Ķekavas Tūrisma koordinācijas centra, bet pēc tam visi kopā dosimies uz Daugmali, uz atpūtas vietu “Ķīķerītis” uz brauciena sākuma punktu. Protams, daugmalieši un citi no tuvējās apkārtnes var nākt uzreiz plkst. 10.30 uz ”Ķīķerīti”, kur būs instruktāža par to, kā jāuzvedas laivā. Tad sēdīsimies pie airiem un dosimies ceļā. Līdz Nāves salai – pavisam īss gabaliņš, ko braukt, bet tajā piestāsim un gida pavadībā apskatīsim šo neparasto vietu, kur I Pasaules kara laikā notikušas tik sīvas kaujas un kas glabā piemiņu par tajās kritušajiem karavīriem. Pēc tam ar laivām brauksim līdz Raģupītes ietekai Daugavā, kur atrodas smiltsērkšķu saimniecība un viesu nams “Malderi” un kur tās saimnieki iepazīstinās gan ar šo veselīgo ogu audzēšanas, gan pārstrādes noslēpumiem. Varēsim arī nogaršot dažādus produktus, ko gatavo no smiltsērkšķiem – sulu, sīrupu, džemu un želeju. Tur cienāsimies arī ar gardu zupu, un pēc tam atkal sēdīsimies laivās un airēsim līdz Daugmales pilskalnam, ko varēs iepazīt gan pašu acīm, gan ar gida stāstu palīdzību. Vēl maršruta apskates objektu vidū ir senču svētkalniņš “Jāņu kalns”, kur atrodas Tālivalža Muzikanta veidotais piemineklis “Gara spēkam un brīvībai”, kas veltīts mūsu varoņu piemiņai. Laivu braucienu beigt iecerēts ap plkst. 16 atpūtas vietā “Vedmeri”. Piedalīšanās braucienā – bez maksas, izdevumi – tikai par laivas nomu.
Vairāk info Ķekavas Tūrisma koordinācijas centrā, tel. 27017333 un, sūtot jautājumus uz epastu tūŠī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.
Projekta „Tūrisms kopā” ietvaros no aprīļa līdz septembrim tiek organizēti pavisam seši bezmaksas pieredzes apmaiņas braucieni tūrisma jomas profesionāļiem – tūrisma pakalpojumu sniedzējiem, gidiem un tūrisma speciālistiem.
Šīgada vasara tuvojas savai izskaņai, tomēr tūrisma sezona nebeidzas, jo arī rudens ir piemērots laiks dažādām aktivitātēm brīvā dabā. Ķekavas Tūrisma koordinācijas centrs aicina uz kārtējo rudens velotūri – uz velobraucienu, kura laikā tuvāk iepazīsimies ar Baložiem un Katlakalnu. Tātad – Baložu-Katlakalna velobrauciens, kas notiks 12. oktobrī. Pulcēsimies no rīta plkst. 9.45 Baložos pie strūklakas “Baložu Varde”. Tad dosimies vispirms apskatīt Baložus – vienīgo pilsētu Ķekavas novadā, un paciemosimies pie skaistā Titurgas ezera. Pēc tam ceļš vedīs uz Depkina muižu Rāmavā, kur savulaik dzīvojis Garlībs Merķelis, būs iespēja arī aplūkot gleznaino muižas parku. Nākamā velobrauciena pietura būs zirgu izjādes vieta “Agates” un nesen restaurētā kupolveidīgā Katlakalna ev. lut. baznīca ar brīnišķīgu akustiku un fantastisku dendrāriju ap baznīcu. Tad paēdīsim pusdienas kafejnīcā “Svelmes” un gar Ostvalda kanālu atgriezīsimies atpakaļ Baložos, kur iecerēts būt ap plkst. 16. Jārēķinās, ka distances garums ir 26 km un ka maršrutā ir ne vien asfalta, bet arī zemes ceļi. Piedalīšanās braucienā ir bez maksas. Nu ko – piepumpējam velosipēda riepas, ieeļļojam ķēdi un braucam?
Pieteikšanās: ej.uz/balozu-katlakalnaveloture
Vairāk info Ķekavas Tūrisma koordinācijas centrā, tel. 27017333 un sūtot jautājumus uz epastu tūŠī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.
Aizvadītajā svētdienā – 19. maijā – Ķekavā pie Doles Tautas nama atkal gāja vaļā lielā andele. Uz to pieteicās negaidīti daudz tirgotāju – 147. Šķiet, ka tik daudz pieteikumu visā tirdziņu pastāvēšanas vēsturē Ķekavas novada Tūrisma Koordinācijas centrs, kas šos pasākumus parasti rīko un koordinē tirgotājus, līdz šim vēl nebija saņēmis.
Ķekavas novada pašvaldība
Reģ. Nr. 90000048491
A/S SEB banka LV62UNLA0050014272800
Gaismas iela 19 k-9-1, Ķekava,
Ķekavas novads, LV-2123
Ķekavas novadpētniecības muzeja darba laiks
Pirmdiena - SLĒGTS
Otrdiena 10 – 17
Trešdiena 10-17
Ceturtdiena 10-19
Piektdiena 10-17
Sestdiena 10 – 15
Svētdiena SLĒGTS
